|
Agita Grīnvalde-Iruka
Ceturtdiena, 9. jūlijs (2009)
Varonis vai trakais — daudzi nevar saprast, kā saukt jēkabpilieti Jāni Lāci, kurš sešus gadus pēc savas iniciatīvas lielākoties vienatnē mēģina Unguru luterāņu baznīcu glābt no sabrukšanas. "Kam tev tas vajadzīgs? Ko tu te plēsies?" jautā ne viens vien, ieraugot Jāni uz sastatnēm dievnamā Krustpils novada Variešu pagastā vai uzzinot, kur bijušais Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētājs pavada savu brīvo laiku. Ik reizi dzirdot šo jautājumu, Jānis, kurš pēc profesijas ir elektriķis, bet pēc pārliecības — celtnieks un restaurators, akmens mūrnieka dēls, arī meklē precīzu atbildi uz šiem jautājumiem, bet īsos vārdos to ietērpt grūti, tā vairāk ir sajūtu līmenī. Taču viņš ir pārliecināts, ka dievnama atjaunošana vietējiem dod ticību un cerību, ka dzīvē notiek arī kaut kas labs.
|
|
|